Meklējam investoru un sadarbības partneri Vērenes muižas kompleksa un apkaimes attīstīšanai
Mēs – SIA CMB meklējam investoru Vērenes muižas attīstīšanai. Tāpēc aicinām uzzināt par muižas vēsturi, apkārtni, paveiktajiem un uzsāktajiem darbiem.
Interesentus lūdzam rakstīt uz cmb@cmb.lv vai zvanīt uz +371 2 9418215
Vērenes muižas komplekss ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, kurā ietilpst kungu māja, klēts, vagara māja un parks. Līdz mūsdienām vislabāk saglabājusies Vērenes kungu māja, kas celta 1860. gadā, kā arī 1771. gadā celtā muižas klēts. Muižas parkā atrodami vairāk nekā 20 svešzemju sugu stādījumi un apmēram 4 km gara ozolu aleja, kas stādīta 19. gadsimtā. Nedaudz vairāk kā 1 km no muižas atrodas Hānenfeldu dzimtas kapi, kuros apbedīti muižu pārvaldījušie baroni.
Līdz šim paveiktie darbi
Izstrādāta muižas attīstības vīzija
Ierīkots elektrības pieslēgums
Veikta inženiertehniskā izpēte un apsekošana
Veikta Arhitektoniski mākslinieciskā izpēte
Veikta parka daļas koku inventarizācija
Iztīrīta teritorija
Izstrādāts un saskaņots Kungu mājas konservācijas projekts
Izstrādāts un saskaņots Katlumājas pārbūves par dzīvojamo māju būvprojekts minimālajā sastāvā
Uzstādīta dizainiska informatīvā ziņojuma plāksne
Nākamie veicamie darbi ir būvprojekta pārējām ēkām, ēku pakāpeniska rekonstrukcija un atjaunošana, kā arī papildus īres vienību attīstīšana un izvietošana.
Vērenes muižas vēsture
1905. gada revolūcijā izdemolēta un nodedzināta, tomēr drīz Hānenfeldu
dzimta to atjauno.
Līdz ar Latvijas valsts dibināšanu agrārreformas rezultātā Vērenes muižas
zemes tiek sadalītas vietējiem zemniekiem. Izveidojas jaunas saimniecības,
kas attīstīja gan lauksaimniecību, gan mežsaimniecību. Tā kā Vērenes
teritorijā bijušas ievērojamas mežu platības, baļķu pludinātāji pa Ogri un
Daugavu kokmateriālus tālāk veduši uz Rīgu.
Pirms Otrā pasaules kara Vērene bija Rīgas apriņķa Lielā (Madlienas)
pagasta sastāvdaļa. Vērenes muiža karā tika stipri izpostīta, un pēckara
gados uzsākta muižas atjaunošana.
Padomju perioda sākumā muižas ēkā darbojusies pamatskola un tautas
nams, ticis rādīts kino un noritējusi aktīva kultūras dzīve – vietējie iedzīvotāji
joprojām atceras masku balles un citus sarīkojumus. Vēlākajos padomju
gados notiek ciemu robežu izmaiņas, un Vēreni pievieno kolhozam
“Nākotne” Plāterē, līdz ar to tā zaudē savu vietējā centra statusu un kļūst
par nomali.
Muižas ēka piedzīvo vairākkārtējas pārbūves un jaunas ieceres tās
izmantošanai, paredzot ugunsdzēsēju biroju, pastu, veikalu u.c.
Vērenes muižā notiek atjaunošanas darbi un apkārtnes sakopšana.
Latvijai atjaunojot neatkarību, muižas ēka kļūst par privātīpašumu. Taču tā
netika atjaunota un pēdējos 30 gadus ir stāvējusi tukša, līdz 2020. gadā to
iegādājas inženieru birojs CMB ar ieceri to atjaunot kā tūrisma un rekreācijas
galamērķi.
Apskates objekti muižas apkārtnē
Vērenes muižas tuvākā apkārtne
Vērenes kapliča, celta ap 1600.gadu, atjaunota 1800.gadā.
Muižas klēts, celta 1771.gadā
Vērenes muižas ēka, celta 1860.gadā
Muižas parkā ir vairāk nekā 20 svešzemju sugu stādījumu, un apmēram 4 km. gara ozolu aleja, kas stādīta 19. gadsimtā.
Netālu no Vērenes muižas atrodas arī unikāls ar lubiņām apšūts ugunsnovērošanas tornis, kas celts 1974.gadā. Tas ir saglabājies kā vienīgais šāda dizaina tornis Latvijā un rekonstruēts 2017.gadā. Lai nonāktu līdz novērošanas kabīnei, jāveic 118 pakāpieni, savukārt paša torņa augstums ir 34,37 metri. Tornis pieejams apskatei tikai no ārpuses.
Pārsūtiet šo lapu
Vērenes muiža | SIA CMB